1. Tās ir individuālas
Kaut arī ikviens izjūt sāpes, tomēr katram cilvēkam ir savs individuālais sāpju slieksnis – kas vienam var šķist ļoti sāpīgi, citam var būt viegli panesams. Kāpēc mēs sāpes izjūtam atšķirīgi? Ģenētika, gaidas un emocionālais stāvoklis var ietekmēt to, kā Jūsu smadzenes interpretē sāpju signālus no ķermeņa.
Tā kā sāpju pieredze ir ļoti individuāla, visiem nederēs īpašie veidi, kā tikt galā ar sāpēm, tāpēc ir svarīgi atrast vispiemērotāko veidu, kā mazināt sāpes tieši Jums.
2. Tās ir saistītas ar prātu
Emocijas var ietekmēt to, kā Jūs jūtat sāpes – ja Jūs jūtaties satraukts un nomākts, jūs, visticamāk, esat jutīgs pret sāpēm.
No otras puses, Jūsu emocionālais stāvoklis var palīdzēt sāpju mazināšanā. Spēcīgas emocijas, piemēram, uztraukums vai bailes, var īslaicīgi novērst uzmanību no sāpju izjūtas. Var palīdzēt arī meditācija – dziļš relaksācijas stāvoklis dažkārt var mazināt sāpes, pārorientējot domas un mazinot sāpju uztveri.
3. Ir dažāda veida sāpes
Divi galvenie sāpju veidi ir sāpes audos un nervu sāpes.
Sāpes audos (vai nociceptīvās sāpes) rodas tad, kad ir bojāti ķermeņa audi. Piemēram, kad Jūs sagriežaties vai sastiepjat potīti, no bojātajiem audiem izdalās ķīmiskas vielas prostaglandīni, kas izraisa virkni notikumu un rezultātā rodas iekaisums. Iekaisuma pazīmes - karstums, sāpes, apsārtums un pietūkums – brīdina Jūsu ķermeni, ka bojātie audi ir jāatjauno. Prostaglandīni arī padara nervu galus audos (nociceptorus) jutīgākus, tāpēc arī audu sāpes ir sāpīgas. Ja Jūsu sāpes izraisa iekaisums, sāpju mazināšanai varat izmantot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, kas paredzēti iekaisuma mazināšanai.
Cits sāpju veids ir nervu (vai neiropātiskās) sāpes. Nervi ir kā ķermeņa elektroinstalācija – tie pastāvīgi sūta ziņojumus, t.sk., sāpju signālus starp smadzenēm un pārējo ķermeni. Nervu bojājumi var mainīt šo sāpju signālu sūtīšanas veidu, kā rezultātā var rasties sāpes, ko apzīmē kā dedzināšana, asas sāpes, nejutīgums un notiprums.