Kas ir migrēna?

Migrēnu parasti izjūt kā pulsējošas sāpes vienā galvas pusē, bet tā var ietekmēt arī abas puses. Ir divi galvenie veidi: migrēna bez auras un migrēna ar auru. Aura ir smadzeņu signāls, ka migrēna ir sākusies, un tai ir vairāki simptomi (parasti vizuāli), kuri parādās pakāpeniski no 5 minūtēm līdz stundai pirms migrēnas sāpēm.

Migrēnas pazīmes un simptomi:

Parasti migrēna attīstās pakāpeniski, lai gan dažiem cilvēkiem tas var būt atšķirīgi.

  • Pirmā fāze: pirms-galvassāpju fāze, kad mainās garastāvoklis, enerģijas līmenis, uzvedība un apetīte. Tā var ilgt stundas vai pat dienas pirms migrēnas epizodes.
  • Otrā fāze: aptuveni 30% cilvēku izjūt auru – redzes vai citu maņu problēmas, piemēram, gaismas uzplaiksnījumus, baltus plankumus vai zig-zag figūras. Šī fāze parasti ilgst no 5 minūtēm līdz stundai.
  • Trešā fāze: pulsējošas galvassāpes, visbiežāk vienā galvas pusē, slikta dūša, vemšana vai īpaša jutība pret spilgtu gaismu un skaņu. Šī fāze var ilgt 4 – 72 stundas.
  • Ceturtā fāze: atrisinājums. Galvassāpes un citi simptomi izzūd, bet noguruma sajūta pēc tam var ilgt vairākas dienas.

Citi migrēnas simptomi ir grūtības koncentrēties, slikta dūša vai vemšana, nejūtīgums rokās vai sejā un/vai nomāktības un aizkaitinājuma sajūta.

Migrēnas cēloņi:

Precīzi iemesli, kāpēc parādās migrēna, nav zināmi. Tiek uzskatīts, ka nozīme ir gēniem, tā kā daudziem slimojošajiem ir tuvi radinieki, kas arī piedzīvo migrēnu.

Daži migrēnas izraisītāji ir:

  • Hormonālās izmaiņas – piemēram, menstruālais cikls
  • Emocionāls iemesls – stress vai trauksme
  • Fizisks iemesls – noguruma vai slikta miega rezultāts
  • Ar diētu saistīts – konkrēts ēdiens vai dzēriens

 

Kā atvieglot migrēnu:

Lai gan migrēnu nevar izārstēt, tomēr ir daudz iespēju, kā mazināt simptomus. Daudziem cilvēkiem palīdz migrēnas izgulēšana tumšā telpā.

Ja Jums ir slikta dūša un vemšana, vērsieties pie ārsta par citām ārstēšanas iespējām.

Kad meklēt medicīnisku palīdzību:

Vērsieties pie sava ģimenes ārsta gadījumos, ja piedzīvojat nebijušu, biežu (ilgāk par sešām dienām mēnesī) vai smagu migrēnu vai arī ja Jūs uztrauc Jūsu galvassāpes.

Meklējiet medicīnisku palīdzību arī tad, ja Jums ir sāpīgi izjust gaismu vai skaņu vai ja tas nav tipiski Jūsu migrēnai, kā arī tad, ja parādās citi simptomi, piemēram, nejūtīgums vai vājums rokās vai kājās.

Vērsieties pie ārsta, ja Jums sākas pēkšņas galvassāpes ar aklām sāpēm, vai Jūs izjūtat nebijušu drudzi. Citi simptomi, kuru novēršanai nepieciešama profesionāla palīdzība, ir vājums vienā sejas pusē, problēmas ar roku/ām, neskaidra runa, stīva spranda, krampji vai izsitumi.

Migrēnas sākšanās samazināšana:

Ir ieteicams pildīt dienasgrāmatu, lai Jūs zinātu, kad esat visvairāk ievainojams un varētu veikt atbilstošas izmaiņas. Piemēram, Jūs zinātu, ka stress vai konkrēts ēdiens izraisa migrēnu.

Nelielas izmaiņas dzīvesveidā var samazināt migrēnas sākšanās iespēju. Ir labi iekļaut ikdienas dzīvē fiziskas aktivitātes, regulāras ēdienreizes un daudz ūdens lietošanu dienas garumā. Protams, arī izvairīšanās no alkoholiskiem dzērieniem un kafijas palīdz, jo šie dzērieni bieži izraisa dehidratāciju.

Ja esat veicis izmaiņas dzīvesveidā un izvairījies no iespējamiem izraisītājiem, bet simptomi nepāriet, un Jūs uztraucaties par savu migrēnu, vērsieties pēc padoma pie ārsta.

Citi galvassāpju veidi:

Sinusīta galvassāpes

Sinusīta galvassāpes rodas deguna blakusdobumu iekaisuma un gļotu uzkrāšanās rezultātā. Tās izpaužas kā spiediena sajūta vaigu kaulos, pierē un ap acīm. 

Saspringuma galvassāpes

Saspringuma galvassāpju sajūta ir kā spiediens, kas tiek izdarīts uz galvu un ir sajūta, ka tā tiktu saspiesta.